Ngā kupu kāore i roto i te Wiremu - He Muka 1995
Kei te maumahara ake pea ētahi o koutou ki tā mātou pati i tērā tau kia tukuna mai ngā kupu Māori kāore e kitea ana i te papakupu Māori a Te Wiremu. Mea ki te kīa atu i kaha tonu tā koutou aro mai ki taku tono i tērā wā, e tama, he rūkahu kē taku mahi.
Heoi anō, tēnei te tukurua nei i taku inoi. Kei te pēnei ake te whakaaro, ki te hemo te pati tuatahi, kāore he hē o te whakahoki, mei kore e hāngai pū te tuarua. Arā kē pea te take i kore ai au e muia e te mahi a te reta, ko te āhua tonu o te mahi. I tono hoki mātou kia kimihia mai, kia tuhia mai ngā kupu kāore i roto te papakupu a Te Wiremu. Ehara tēnei i te mahi māmā, inā hoki kei taua papakupu e mau ana tētahi wāhanga tino nui o ngā kupu o te reo Māori.
He āhua rite tēnei tono ki te kōrero nenekara rā, “Ko koutou mā kāore anō kia tae mai, tēnā whakatūhia mai ō koutou ringa”. Inā rā, me pēhea kē hoki e kitea māmātia ai ngā kupu me uaua kē ka kitea, e rangona ai ngā kupu kua kore i rangona?
Kāore mātou mō te tono atu kia āta noho te tangata me tana papakupu, ka āta whakaaroaro ake ki te katoa o ngā kupu e mōhio ana ia, ka tirotiro ai i te papakupu a Te Wiremu kei tūpono kāore i reira. E tā! Mea ki te pērā, ka whai pāhau kē taua tangata, ka whai pāhau anō hoki ngā kupu, me te kore tonu e mau o tētahi kupu hou kotahi!
Ko tā mātou kē e whakaaro ana, kia tūpono noa koe ki tētahi kupu kāore i roto i taua papakupu, tēnā, āta tuhia, ka tuku mai ai. Katoa ngā kōrero kei a koe mō te āhua o tērā kupu, me tuku mai anō hoki i te taha. Mena kei te mārama anō koe ki te tikanga o te kupu, ko te painga atu tērā. Ki te kore, mā te aha i te tuku mai kia rangahaua e konei. Mena he kupu e kōrerotia ana e tōu iwi anake, ki tōu nā mōhio, me whakaatu hoki tērā, kia mōhio ai te motu he kupu tērā nā mea iwi, ko te tikanga, ko mea.
Hei whakatauira i tā mātou e kimi nei, anei e rārangi ake nei ētahi kupu, ētahi tikanga kupu rānei kāore e kitea mai i te papakupu a Te Wiremu:
whakatenetene (kupumahi) = he kupu whakaahua i te tangata kāore i te hiahia whai wāhi atu ki tētahi mahi e tika ana kia whai wāhi atu ia
hetiheti (kupumahi, kupuingoa) = he pāraha hei ngaki i te māra, arā, ‘hoe’
taiharu (kupuāhua) = māngere
kerepēhi (kupuingoa) = kerepeti (he momo uku)
kōwai (kupumahi?) = ? Te āhua nei he kupumahi tēnei e pā ana ki te māhunga (kei te pukapuka a Hēmi Pōtatau tēnei kupu e mau ana, engari kāore anō kia kitea mai e au te tikanga)
Ko te pātai pea kei e korokoro o ētahi, he aha oti i pīrangitia ai ēnei kupu e te Taura Whiri? Ko tā mātou kē, he pai ake te whawhao atu i te katoa o ngā kupu ki te kete kotahi, kia noho ai hei mātāwai kupu e āhei mai ai te katoa. Ka mutu, ehara i te kupu noa iho, he whakaaro kē kei aua kupu, he whakaaro tangata. Ka ngaro ana he kupu, ka kikī ake te mataaho atu ki ngā rā o tuauri. Waihoki, ki te waiho kia rite tonu te ngāhorohoro, ko tō tātou reo Māori tērā ka tū humuhumu kau ā tōna wā tūtata nei.
Koinā au i kī ai, mena kotahi te kupu kei a koe hei tuku mai ki a mātou, mā hea mai ki tēnā. E pā ana anō hoki tēnei tono ki ngā kīwaha, arā ki ngā tino kōrero a tēnā iwi, a tēnā iwi, me uaua kē e kitea ai te tikanga ki te whāia ko te tikanga ake o ngā kupu. Ko te nuinga hoki, arā kē tōna whiu, engari te aronga, titi ki wāhi kē. Māna he pai ake te waiho mā ia iwi e whakaemi āna ake kōrero pēnei, engari ahau nei, kāore e kite i te hē o te tuku pēnei mai hei pānui mā mātou ki te Muka, kia mārama ake ai tātou ki tō tātou reo Māori, ōna rerenga kētanga ā-waka ā-iwi, ā-aha-ake-nei.
tukurua - whakahoki i te mahi
muia - pokea
nenekara - heahea, take kore
rangahau - he āta kimi mai i te āhua o tētahi
mea
whawhao - he rau atu ki te kete
mātāwai - puna
tuauri - neherā
humuhumu - more