Ka mate kāinga tahi, ka ora kāinga rua
I te tīmata o te tau nei, ko au tētahi o ngā tāngata i noho i raro i te kaupapa a Te Taura Whiri ko Toi Reo Māori, heoti anō i rerekē te noho i tēnei tau, i riro mā te huitopa kē hei waka whakahaere mā ngā pouako hei urungi. Ahakoa ngā uauatanga i utaina ai ki runga i a mātou e te urutā nei, i puta ngā ihu. Ko te mea rerekē pea mōku ake, ko au pea te mea anake e noho waho ana i Aotearoa.
Ka huri ōku whakaaro ki tērā ‘hekenga nui’, arā, ki te wā i poroporoakitia, i tangihia ōku tūpuna e ō rātou whanaunga i te tahatai i Hawaiki, kātahi ka ekea ngā waka, ka huri ngā mata ki te moana me te ngākau māia, ā, kua kōkiri ki mua rawa. Kei te mōhiotia he aha i pērā ai rātou, he kimihanga whenua hōu, oranga hōu mō rātou. Tae rawa mai ki ngā tau whitu tekau, ka pupū anō te hiahia kia kimi oranga hōu, heoi i heke wakarererangi mai! Ko ōku mātua ērā i whai wāhi ki taua nei ‘hekenga tuarua’, ko mātou te reanga tuatahi i whānau mai ai, e noho manuwhiri tonu nei ki runga i te whenua o te Iwi Moemoeā.
I harikoa tōku tupuranga i Poihākena i ngā tau iwa tekau, i tō mātou nei whare he reo Pākehā anake tō mātou, i tua atu i ngā tono a taku māmā “haere ki te moe”. I uaua te mau ki te reo i taua wā, kāore he kōhanga reo, he kura, he aha atu rānei, kāore i a mātou te ipurangi me te āhei ki ngā rauemi i Aotearoa. Kotahi te wāhi i Poihākena i rangona ai te reo, ko te whare karakia o Te Wairua Tapu i Redfern, nō reira i haria mātou ngā tamariki e ō mātou mātua ki reira kia rongo ai mātou i ngā hīmene me ngā kauwhau, kia kite ai he pēhea te tangihanga, kia mōhio ai he māori mātou.
I tupu ake au e karapotia ana e ngā hapori tauiwi me ō rātou reo, ā, i tupu tahi tōku aroha mō ngā reo o te ao, tae noa ki te wā i tīmata au ki te ako o te reo māori kua ako kē i tētahi potonga o tērā reo, o tērā reo. Ko te whakaaro i tino toka ai tōku hiahia ki tōku ake reo “he kanohi parauri tōku, me māori tōku reo ka tika, me rite au ki ōku hoa me ō rātou reo” nō reira i huri au ki te Papakupu a Ngata me ngā pukapuka a Hoani Waititi ko te Rangatahi 1 & 2, nā ēnei i whai tūāpapa ai tōku reo. I tēnei wā, inā te tini o ngā taupānga me ngā rauemi matihiko e wātea ana i te ipurangi ināianei, pērā i ngā ataata a Wakahuia, kua riro ēnei hei tino taonga mā mātou te hunga noho tāwāhi.
Ehara taku hīkoi reo i te hīkoi takitahi e kāo, he maha ōku kaitautoko. I tūtaki au ki tētahi kaikōrero Māori whānauhia hoki i Ahitereiria ko Tāne Karamaina tōna ingoa, nāna au i tino kipakipa ki te whai i tōku reo. I te tau 2012 i uru atu au ki te kaupapa a Te Ātaarangi i Poihākena nei, ā, i reira puāwai ai te kākano i whakatōngia ai i mua rā, ko Tārewa Paringatai rāua ko Maria Wiki ōku kaiako, nā rāua tōku reo i whakapakari. Nā wai rā i te tau 2018 i hoki au ki te kura hei kaiāwhina, ko tōku hiahia he āwhina atu i ngā tauira pēnei i a au nei i tōku tīmatanga. Nō reira he takitini, he mutunga kore tēnei hīkoi!
Ināianei kua tahuri au ki te ao whakamāori, ā, i tere kite au i te taumaha o te kawenga, arā, te whakamāori i ngā tini ariā o te ao Pākehā, o te ao hurihuri nei hoki. Me āta whakaaro e au ia kupu, ia rerenga kia tika ai te whakamāoritanga, me auaha hoki te mahi. Ahakoa te uaua, he hōnore nui te whai wāhi ki tēnei mahi whakahirahira.
Ko tōku wawata mō tōku whānau me ngā reanga kei te heke mai, kia kite rātou, ahakoa te wāhi i whānau mai ai, e noho ana ki hea rānei, kia kaua e whakamā ki te tū mai i runga i tō rātou ake mana, kia kite rātou i te hōhonutanga o te Reo Rangatira. Tuarua, kia ora tonu te reo kia kōrerotia ai i nga wāhi aha noa ka nohoa e tātou.
I te taha o tōku kōkā ko Ngāti Porou, Ngāti Ira, Te Aitanga a Hauiti, Rongomaiwahine, i te taha o tōku pāpā ko Ngāti Maniapoto ko Ngāi Tūhoe ngā iwi, Ko Myles Maniapoto tēnei e tuku mihi atu nei ki a koutou nā, nō reira e aku iti, e aku rahi, e aku kārangaranga maha huri noa, i runga i te ngākau aroha, tēnā koutou, tēnā koutou, tēnā koutou katoa.
Kāti, ko tā He Muka he whakaputa kōrero ki te reo Māori. Ko ngā tirohanga, whakaaro rānei kei roto i te tuhinga nei he mea whaiaro nō te tangata nāna te kōrero i tuhi. Ka mutu, kāore i te whakaatu i ngā whakaaro o, i ngā kōrero a, rānei, Te Taura Whiri i te Reo Māori, āna kaimahi, tana pae whakahaere, tana poari rānei, tae atu rā ki ngā tari, ngā pakihi rānei e whai pānga ana ki Te Taura Whiri i te Reo Māori, ahakoa te hononga, hāunga i ngā mea kua āta whakahuatia ake ai. Ehara ēnei tirohanga, whakaaro, kōrero rānei i te mea whakaiti, whakahē rānei, i te iwi, i te hapori, i te rōpū, i te tari, i te pakihi, i te tangata rānei.