Te Kura Kaupapa Motuhake o Tāwhiuau. He Kura ā-Iwi. Hai Tauira.

Ko Tāwhiuau te maunga
Ko Rangitaiki te awa 
Ko Tangiharuru te tangata
Ko Ngāti Manawa te iwi
Ko Mātaatua te waka

Ko Tangiharuru tō mātou tipuna taketake, nāna ko mātou o Ngāti Manawa e noho nei. Nā ōna ringa kaha i whai mana ai mātou ki runga i ngā whenua o te iwi Mārangaranga, he iwi nā Toi Kairākau. Ka hinga ko rātou, ka toa ko Tangiharuru. Nō reira ko Tangiharuru me āna kōrero tuku iho, tōna reo, ōna whakapapa te kaupapa motuhake e whāia nei e Te Kura Kaupapa Motuhake o Tāwhiuau. Koia rā ko ngā marautanga mā mātou. 

Ko tā mātou nei kaupapa i kōkiritia kia tutuki ai te whāngaitanga i aua āhuatanga marau ki ngā uri whakaheke, e kīia ana ko ngā mātauranga o tō mātou “Ngāti Manawatanga”. Ko te ingoa o te iwi nei mō ō mātou tīpuna a Manawauha rātou ko Manawatoa, ko Manawaoho, ko Manawakotokoto. Nā rātou i huaina pēnei ai, ka mutu koia ko te hononga ki a rātou e pupuritia tonutia ana e te kaupapa whakahaere o te kura nei.

Kia huri ki te whakarewanga o te kura me ētahi hītori kai te pā mai. Nō te tau 1999 i mārama mai ai ki tētahi wāhanga o te ture mātauranga e whakawātea ai he huarahi ki te whakatutuki i tētahi rautaki whakaora iwi. I roa rawa atu te wā i mau tonu ai taua pīrangi ki te hinengaro, arā te whakatū he kura mō te hapori, mō Ngāti Manawa. Ko te ture i taua wā ko te Education Act 1989, ko ngā momo kura katoa ka taka ki raro i taua marumaru. Heoi anō, he matawara kē nō mātou kia whakatūria he kura ko tōna whāinga nui ko te āta aro ki ngā akoranga tuku iho o Ngāti Manawa tonu. Ko te rōpu i kaha kōkiri i tēnei kaupapa ko Te Ope Take Mātauranga o Ngāti Manawa, ka mutu hoki ka tika te kōrero nā te hunga nei i ara ake ai, i ora ai tō mātou nei kura.

Nō muri tata rā i pupū ai te mauri o Tūmatauenga, he nui te tautohetohe me te tutūnga o te puehu. Engari nā te kaha o ā mātou kōrero tohe ka wikitōria Te Ope Take Mātauranga o Ngāti Manawa. Ko tā mātou i whai ai ko tētahi wāhanga o te ture Mātauranga rā, koia ko te Hekehana 156. Ko te Wāhanga 155 te wāhanga mō ngā mātāmua rā, mō ngā Kura Kaupapa Māori. Ko te 156 e mea ana mō ngā “Designated Character Schools”. Ko te mea nui kia whakatauria, ko ngā āhuatanga pū o Ngāti Manawa e ārahi nei i a mātou, kaua kē ko ērā o te ao Māori whānui.

Koinei ō mātou hiahia i te tukutanga atu i te tono ki te Minita o te Mātauranga kia takahi i tēnei ara o te Wāhanga 156. Me te aha rā hoki, i te tuawaru o Oketopa, i te tau 1999 nāna, nā Tākuta Nick Smith te Minita o taua wā i whakamana tēnei tono. Nō te tau 2000 ka riro hoki he kawenata motuhake e mau pūmau ai te kaupapa motuhake o te kura ki roto i ngā ringaringa o Ngāti Manawa. Ka tika rā mā mātou kē e whakatau ngā whakahaerenga, mā ngā marae e whā o Ngāti Manawa tae atu ki ngā tini whānau o ngā ākonga, ki ngā poumahi, ki te poutoko, otirā ki te 12 o te Poumarumaru.

Me mihi hoki ki a Parekura Horomia, ki te Minita o ngā Take Mātauranga Māori, nāna taua kawenata i hanga mai, nāna anō hoki i whakatuwhera tō mātou kura i te tau 2000. Koia hoki tēnā ko te Kura ā-Iwi tuatahi o Aotearoa. He hua nui i puta i tēnei whakaritenga, kāre rawa te Poumarumaru e hinga atu i te pōti pēnei i ngā kura auraki. Kua riro mai he mana pūmau mō ngā whakahaerenga o te kura mutu te ao!

Anei ko ētahi atu painga i riro mai:

Ko te tuatahi nō mātou te mana whakatau i te Ngāti Manawatanga, arā kai te āhei ki te uhi i ngā marautanga ako ki te reo me ngā tikanga o tō mātou ake iwi. Ko tā mātou huinga marau ka meatia ko ‘Mōku te Awatea’, mā tēnei e ārahi ngā kaiako me tā rātou whakaakoranga i ā rātou karāhe. Ko te mea matua ka kore e whai i tā ngā Kura Auraki e whai nei, ki tā ngā tauira o te Pākehā.

Ka hōrapa te mita o konei ki ngā uri kia pakeke mai i roto i te reo kōrero a ō rātou tīpuna. He ture anō mō te hunga kāre ō rātou reo Māori, kia ākona rā anō me wihipa (kōhimuhimu) kē i te reo Pākehā. Nā tēnei kua mārō te kōrero i te reo Māori, kua tika hoki te ūnga ki ngā pepeha, ki ngā whakataukī, ki ngā kīwaha ake o Ngāti Manawa. Tēnei te ara e takahia nei, mei kore e tūpono ka ora anō tō mātou reo taketake. 

Kia titiro ki te taha ki ngā pouako. Katoa mātou he uri nā Tangiharuru, nō Ngāti Manawa. Mai i ngā kaitiaki i te kura, ki te tari, tae atu ki ngā poumahi. I te tau tuatahi, i te tau 2000, he iti kē noa mātou te hunga nō Ngāti Manawa. Ko ngā kaihāpai ko tōku tuahine nō roto o Ruātoki, he tokowhā nō Ruatāhuna, kātahi ko mātou e whā nō te haukāinga. Kua riro mai i a Ngāti Manawa he kura mā mātou hai tiaki, hai whakahaere, aupiki, auheke, mō te rua tekau tau ināianei.

Ko te mea nui whakaharahara ko te mana motuhake e puritia nei e ō mātou ake ringaringa. Mā mātou anō mātou e kōrero. Ko te oranga rānei, ko te matenga rānei o ā mātou kaupapa me ō mātou tūmanako kai a mātou tonu. Kāre kē he parapainga i tua atu! 

Ko ngā taputapu rauemi ahakoa te whīroki he āwhina nui tonu. Ko te marautanga o Ngāti Manawa nā mātou anō i waihanga. Ko “Mōku te Awatea” tērā, ko ngā waiata koroua tekau mā whā kua pukapukatia tērā, ko ngā waiata ā-ringa, ngā poi, ngā haka e hia kē nei tērā, ko ngā pūrākau e rua me ngā kōrero mō ngā taniwha o konei tērā, ko ngā pukapuka pānui e whā tekau hoki tērā nā Lianne Bird anō i tuhi hai pānui mā ngā ākonga.

Kua korowaingia te kura nei ki ngā uara, ki te reo rangatira, ki ngā tikanga, ki ngā akoranga nā ngā tīpuna i tuku mai, korekore mō te huri tuarā atu. Ko te mea hai whakanui ko te rōpu iti o Te Kura Kaupapa Motuhake o Tāwhiuau e ū kaha ana ki te reo mō te hemo tonu atu. Kua whai pūmanawatanga me ngā pūkenga ki te whakaako i te reo kia rumakitia. He tauira te katoa mō te whakataukī o te kura e whakahau mai ana “Te ringa ki te taumata tiketike”.

E ai ki a Ngāti Manawa kai tēnā me tēnā te mauri o tētahi pūmanawatanga i heke mai i ō tātou Atua. Hai tauira, ‘’Kai a ia te mauri o Tū”. Ko tōna tikanga he tino kino te tāhae rā ki te mau taiaha. Ko tā te pouako mahi he kimi, he whakawhanake hoki kia puāwai ai ō te ākonga pūkenga. Ki te kore ka mate, ka moumou noa, ka mahue atu aua uri ki muri. Nā reira e matatau katoa ana ngā pouako ki te reo ā-kōrero, ā-tuhituhi, ki ngā uara hoki o te marae. Mā reira e tipu tika ai, e mataara ai ngā uri kia whai oranga rātou mō te ao whānui.

Ko te uri te aronga matua. E kī ana te kōrero, “Ka tika mai a whakaako, ka ea a ako, ka ora te Uri.” Ko te whai kaha ā-hinengaro nei ki raro i ngā marau ako katoa te whakatinanatanga o te tihi o angitū. He wāhanga nui o te ahureatanga kia tū māia tātou ngā pouārahi hai whakaruruhau, hai poipoi i ngā uri. Mā reira e whakamana ai te kōrero, “Ko rātou ngā rangatira o āpōpō”.

Ko tētahi atu āhuatanga ko te whakaako i ngā reo e rua o Āhia, te reo Hapanihi me te reo Manarīni. Ko te whāinga kia taea te kōrero kia toru ngā reo e ia Uri o te kura. Nā te Confucius Institute i tuku mai ētahi kaiāwhina nō Haina e āhei ai te whakaako i te reo Manarīni.

Kua whitu tau mātou e whakahoahoa hoki atu ana ki te iwi Aynu, ngā tāngata whenua o Hapani. Rite tonu ki a tātou, te nui o te turaki a te Hapanihi i a rātou pēnei i tā te Pākehā i turaki ai. Ko tā mātou he whakakotahi atu ki te āta wānanga i ngā tini rautaki whakarauora iwi kua whakatinanangia mai e tātou te iwi Māori. Ko te tūmanako ā tōna wā ka ora mai anō rātou pēnei i a tātou nei.

Kāti noa ake rā, hai whakakōpani atu, kua whai huarahi mātou ahakoa tōna whāiti, tōna poto hai whakaora i tō mātou nei reo me ā mātou tikanga. Mā te takahi tonu i tēnei ara e kitea anō pea ai ngā tapuwae i mahue iho mai i ngā mātua, i ngā tīpuna o Ngāti Manawa, kāti kia hoe tonu i tō rātou waka!

Nei rā mātou o Tāwhiuau
E whakawhirinaki atu ana ki tō tātou mana Māori motuhake
E te iwi e, kāti ake te moumou mokopuna
Kia here kūpapa noa te hinengaro
Ko te utu ko te whakamā
Ko te utu ko te kūare
Tēnā whāia mai
Whirinaki, Whirinaki tātou katoa

Haumi ē, hui ē, taiki ē!

Hononga whaipānga:

- Te Kura Kaupapa Motuhake o Tāwhiuau

Kāti, ko tā He Muka he whakaputa kōrero ki te reo Māori. Ko ngā tirohanga, whakaaro rānei kei roto i te tuhinga nei he mea whaiaro nō te tangata nāna te kōrero i tuhi. Ka mutu, kāore i te whakaatu i ngā whakaaro o, i ngā kōrero a, rānei, Te Taura Whiri i te Reo Māori, āna kaimahi, tana pae whakahaere, tana poari rānei, tae atu rā ki ngā tari, ngā pakihi rānei e whai pānga ana ki Te Taura Whiri i te Reo Māori, ahakoa te hononga, hāunga i ngā mea kua āta whakahuatia ake ai.  Ehara ēnei tirohanga, whakaaro, kōrero rānei i te mea whakaiti, whakahē rānei, i te iwi, i te hapori, i te rōpū, i te tari, i te pakihi, i te tangata rānei.